Stāsts ir par to, kā es Tele 2 puļķīšinternetu lietoju samaksājot tikai 1.90 lvl.

Viss sākās augustā, kad es no Tele2 paņēmu izmēģināt puļķīšinternetu, iemaksāju drošības naudu 35 lvl. Otrās nedēļas pēdējā dienā aizgāju uz Tele2 un atdevu puļķīti un savācu savus 35 lvl, ko iemaksāju kā drošības naudu. Atdevu tāpēc, ka viņu pakalpojumus divus gadus man nevajadzēs, bet gan pāris mēnešus, jo ja pēc divām nedēļām neatdod, tad automātiski slēdzās līgums uz diviem gadiem. Septembra sākumā aizgāju uz Tele 2 un lūdzu lai pastāsta par puļķīšinterneta nomu, Tele2 darbinieks man stāstīja, ka puļķīša noma ir 1.90 lvl un plus vēl attiecīgais datu plāns, manā gadījumā Klasiskais par 15.38. Kopā sanāk 17.28 lvl. Un nolēmu uz pāris mēnešiem iznomāt. Bet viss sagrozījās tā, ka septembra beigās man puļķīšinternets vairs nebija vajadzīgs un aiznesu atpakaļ. Nomas līgums attiecīgi tika lauzts un sāku gaidīt rēķinu par 17.28 lvl. Oktobra vidū rēķins vel nebija saņemts un kā godīgs pilsonis zvanīju uz Tele2 uzziņu tālruni, lai precizētu rēķina saņemšanu. Laipnā darbiniece man paziņoja, ka rēķins ir 1.90 lvl un ja summa nepārsniedz 2.50 lvl tad rēķinu viņi tipa nesagatavojot. Pārprasīju viņai vai summa patiešām ir 1.90 lvl un vai viņi neko nav sajaukuši uz ko atbildēja, ka viss ir ok un summa ir pareiza. Prasīju, ja šie rēķinu nesagatavo tad kā lai es samaksāju, tad šī sāka kaut ko stostīties un teica, ka pāris dienu laikā man atzvanīs un visu precizēs. Tā arī man neviens nezvanīja un oktobra beigās zvanīju vēlreiz, lai precizētu summu un rēķina saņemšanu. Šoreiz laipnais Tele2 darbinieks atbildēja, ka rēķins būšot novembra sākumā un ka summa ir 1.90 lvl. Es šim prasu vai man par datu plānu nav jāmaksā u.t.t. bet šis atbild, ka viss ir kārtībā. Neticēju līdz šodienai, kad saņēmu Tele2 rēķinu un tur melns uz balta stāv rakstīts 1.90.

Tātad, vai Tele2 ir kaut ko sajaukuši, vai arī es nesaprotu viņu nomas tarifus. Vai arī izdevīgāk ir nomāt pa nepilniem mēnešiem.

Pirms trim gadiem, pie zinošas pārdevējas konsultējāmies un iepirkām Pinotex “koka virsmas aizsarg līdzekli” ar ko nopindzelējām dēlīšus pie nojumes. Pēc gada dēlīši palika bāli un šogad nolēmām šos dēlīšus pārkrāsot, bet izmantojot citu produktu. Devos uz to pašu veikalu, kuru apmeklēju pirms trim gadiem un sakritības pēc mani apkalpoja tā pati pārdevēja. Izklāstu esošo situāciju un piebilstu, lai neiesaka Pinotex. Bet šī man sāk lasīt lekciju, kad es nemākot ar Pinotex rīkoties un balot tikai dēļ līkrocības. Sākumā vajagot virsmu apstrādāt ar Pinotex bāzi un tikai tad ar krāsu (aizsarg līdzekli). Common, pirms trim gadiem par to bāzi nevarēja pateikt.

Atvēru ss.lv, skatos un brīnos, kāda rosība starp automašīnām:
Porsche (62) no tiem Cayenne (45)
Hummer (30)
Touareg (69)
BMW X5 (212) X6 (13)
Audi Q7 (17) A6 (872) A8 (110)

Šorīt šausmīgi nāca miegs, vairākas reizes spiedu pogu snoozz un vilku līdz pēdējam. Kad piecēlos un piegāju pie loga, maigi izsakoties teicu:
“MANGO atkal MANGO sniegs MANGO”.

Uz darbu braucu ~ 30 minūtes, 15 minūšu vietā. Un lai justos drošāk, iesviedu sniega lāpstu mašīnā.

Šajā nedēļas nogalē laiks bija vienkārši lielisks, dodoties nelielās pastaigās pamanīju ledū izkusušu Latvijas siluetu.

Pirmais mēnesis nu ir pagājis, kopš pirmo reizi rokās paņēmu ģitāru un nolēmu to apgūt. Progress ir jūtams un sākumā likās, ka būs grūtāk nekā patiesībā ir. Sieva arī saka, ka vairs neskan neciešami, bet nu jau nedaudz jēdzīgākas skaņas nākot ārā. Kreisās rokas pirksti arī vairs nesāp, bet pa šo laiku pirkstu gali ir bijuši tulznaini, bet tagad palikuši cietāki un savādāk es viņus jūtu. Nagu griešanā arī ir veiktas izmaiņas, kreisai rokai man īsi nagi, lai var vieglāk piespiest stīgas un labajai rokai nagi ir garāki, lai var labāk un vieglā nospēlēt kādu strinkšķināmo gabalu, zāģēšanai var iztikt arī ar īsiem nagiem. Pa šo mēnesi esmu apguvis vairākus akordus, akorda nomaiņa rit nedaudz veiklāk nekā sākumā, bet ne tik veikli kā vajadzētu. Ir apgūti daži strinkšķināmie veidi, kur nedaudz ar pirkstiem jāstrādā, nevis izmisīgi jāzāģē. Varu nospēlēt trīs dziesmas – „Resnie putni”, „Iedzersim pa glāzei” un „Velc pelīte saldu miegu”, bet pie nelielām alkohola devām asinīs, varu nospēlēt vairākas dziesmas, labākās bija Reinika dziesmas par dzīslām improvizācijas. Pagaidām ir nolauzts tikai viens mēnesis, jāmācās un jātrenējas vēl ir daudz, jo apgūstamās lietas ir tik daudz. Turpmākajam mēnesim esmu izvirzījis mērķi apgūt bare akordus, kuros pirmais pirksts piespiež vairākas stīgas, F akordu varu nospēlēt, bet vajadzīgs daudz laika lai es viņu ar pirkstiem uzspiestu.

Labi pirmā mēneša atskaitei pietiks.

Ar šo rakstu es aizsākšu jaunu kategoriju / tēmu „cepiens” par kuru rakstīšu savā blogā, diez vai tas notiks regulāri, bet kad sagribēsies par kaut ko papukstēt vai pacepties tad ļaušu vaļu saviem pirkstiņiem un laidīšu savu žulti ārā.

Tātad šodien pirmais cepiens būs par tehniskām lietām, kuras mani tracina, kaitina, krīt uz nerviem vienkārši sakot neciešamas. Viņas vienmēr sarežģī dzīvi, bet bez kurām diemžēl nevar iztikt (skan absurdi) un bez viņam varbūt nenotiktu attīstība (progress), netiktu bīdīts bizness un droši vien daudzi cilvēki būtu bez darba. Top trīs cepiens par tēmu Tehnika.

1. Vadi. Jebkāda veida vadi un to daudzums. Mājās atvilktnē stāv visu gadžetu lādētāji un citi tiem nepieciešamie vadi un lai no turienes ar vienu veiklu rokas vilcienu izvilktu nepieciešamo vadu ir neiespējami, jo tie mēdz savā starpā samudžināties. Un tas pats notiek somā. Tad vēl garums nekad nav īstais vainu ir par īsu, vai par garu. Nopērkot kādu jaunu iekārtu ļoti bieži kāds vads iztrūkst. Nu pat paskatījos cik daudz man vadu ir darbā, uz un zem galda, kašmars, vads pie vada un vēl samudžinājušies savā starpā. Ar nepacietību gaidu to brīdi kad viss ieskaitot elektrību ceļos pa gaisu.

2. Nesavietojamība / Nesavienojamība. Šito lietu cilvēce ir kapitāli samaitājusi. Daudzie skrūvju veidi un izmēri, „štekeru” / pieslēguma vietu veidi un izmēri perifēriju un komponenšu savienošanai. Un šī iemesla dēļ arī rodas pirmais punkts. Būtu mazāk visādu „štekeru” veidu, būtu mazāk vadu. Mazāk vadu mazāk problēmu un laimīgāki patērētāji, bet tas diemžēl ir bizness. Lai ražotājs vairāk nopelnītu, patērētājam vairāk jāpērk un tāpēc katrai iekārtai (tam pašam telefonam) ir dažādas kontaktu ligzdas un voltāžas lādētāji, tas pats ir ar datu kabeļiem. Ar nesavietojamību mēs saskaramies visur, piemēram, pērkot automašīnai jaunus diskus (vai jebkura cita veida detaļa), putekļusūcējam maisiņu, ceļojot (cita veida rozetes un spriegums) u.t.t.

3.Jebkāda veida gļuki, kas saistīti ar tehniku. Lielākais tracinājums ir mistiskie gļuki kuru izcelsme brīžiem nav nosakāma un risinājums liekās kadiķa zaru kvēpināšana vai cita veida netradicionālā medicīna (rituāli). Bet ja nebūtu nekādi gļuki un viss noritētu bez problēmām, tad daudzas darba vietas nebūtu vajadzīgas, varētu iztikt bez autoservisiem, adminiem, tehniķiem u.t.t.

Bizness ir apakšā visām šīm trim lietām, ja ražotāji nebūtu tik naudas kāri, tad mēs iztiktu ar vienu skrūvgriezi, ar vienu lādētāju un datu kabeli, varētu Mazdai likt Audi diskučus, priekš jaunas video kartes nebūtu jāpērk jauns dēlis u.t.t. Bet tas viss ir nepieciešams, jo notiek attīstība (progress) vecas lietas nomaina jaunas, ražotājam ir ko ražot, vienas lietas vietā var vēl pieražot trīs, tad attiecīgi ir vajadzīgs vēl papildus darbaspēks u.t.t. Takā atliek vien pieciest un samierināties.

Šipkēvica foto ņemts no TvNet

Šorīt braucot uz darbu iezvanījās telefons, domāju atbildēt vai nē, jo esmu pret runāšanai pa telefonu pie stūres. Bet takā jau bija piecas minūtes pāri darbalaika sākumam, nolēmu atbildēt. Atbildot uz telefonu, automātiski samazināju braukšanas ātrumu un pēkšņi manu ceļu šķērsoja stirna, tieši metru vai divus gar mašīnas priekšu.
Varam teikt, ka telefons pie auss šoreiz mani un manu karieti paglāba no sadursmes ar stirnu, ja nebūtu samazinājis ātrumu droši vien būtu taranējis stirnu.